Mākslīgās atveres aprūpe

Vārds “stoma” cēlies no grieķu valodas un nozīmē atveri. Ar šo terminu apzīmē ķirurģiski izveidotu atveri, kas ķermeņa virsmu savieno ar kāda iekšējā orgāna dobumu. Ir dažādas stomas, ko nosauc atbilstoši orgāniem, kuros tās izveidotas.

Stoma ir zarnas atvere, kas izveidota ķirirģiski pēc visas zarnas vai tās daļas vai urīnpūšļa izņemšanas un izvadīta uz vēdera priekšējo virsmu; tā paredzēta tam, lai izvadītu zarnu saturu vai urīnu. Nepieciešamība pēc stomas rodas gadījumos, kad zarnas vai urīnpūslis nespēj funkcionēt. Iemesls var būt iedzimts defekts, slimība, trauma vai audzējs.

Zarnu stomu dažkārt sauc par mākslīgu (pretdabisku) anālo atveri, jo zarnu iztukšošanās notiek nevis caur dabīgo anālo atveri (tūpli), bet caur atveri, kas izveidota vēdera priekšpusē. Stomai nav slēdzējmehānisma, tāpēc stomas slimnieki neizjūt vēdera izejas dziņu un nevar kontrolēt tās procesu. Stomai navsāpes uztverošu nervgalu, tāpēc netiek izjustas sāpes. Sāpju sajūta, dedzināšana vai nieze, ja tas rodas, var būt saistītas ar ādas kairinājumu stomas apkārtnē vai ar pastiprinātu zarnu peristaltiku (to motorisko darbību).

Stoma jāaprīko ar fēču vai urīna uztvērēju, lai uzkrātu no tās izdalīto saturu – fēču masas vai urīnu; tai nepieciešama īpaša kopšana.

Mēs labprāt uzņemam aprūpes centrā stomas pacientus un pilnībā uzņemamies stomu aprūpi, kā arī apmācīt to veikt pacientam un/vai viņa tuviniekiem.